Starptautiskā putnu aizsardzības organizācija Birdlife International ar satraukumu ziņo, ka Kiprā 2011.gadā nelikumīgi notverti 2,8 miljoni putnu.
Kiprā putnus ķer ar dažādiem tīkliem, un šī prakse, kā šķiet, tik pieņēmusies apjomos. Putnu ķeršana apdraudot daudzas migrējošo putnu sugas, kas uz brīdi piestāj šajā Vidusjūras salā.
Kipras ornitologi veikuši nelegālās slazdošanas monitoringu un atklājuši, ka gada laikā par slazdošanas upuriem kļuvuši 2,8 miljoni putnu. Cīņa pret nelikumīgo medīšanu aizsākta pirms desmit gadiem un šis ir lielākais noķerto putnu skaits šajā laikā.
Pavasaris ir mazuļu dzimšanas laiks. Arī aļņi jau mežā manāmi ar mazuļiem. Aļņu mamma, pirms laist pasaulē jauno paaudzi, padzen pērnā gada teļu. Gadu vecajam dzīvniekam tagad pašam ar visu jātiek galā. Jaunie un nepieredzējušie aļņi, mazliet apjukuši, staigā apkārt, mēģinot pierast pie jaunās situācijas, tādēļ nereti tie iemaldās arī tur, kur mīt cilvēks. Tie meklē sev piemērotas teritorijas, tādēļ arī tiem nākas šķērsot ceļus. Dažreiz, ja satiksme ir pārāk aktīva, jaunie aļņi vairs nespēj atgriezties sev pazīstamajos mežos. Tie zaudē orientēšanās spējas un var iekļūt dažādās ķibelēs un negadījumos.
Arī šogad A/S Latvijas Valsts meži sadarbībā ar Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāti, vides apsaimniekošanas apvienību „Medņuriests”, SIA „Uniparks” un Vācijas Savvaļas dzīvnieku aizsardzības fondu turpina īpaši aizsargājamās sugas — mazā ērgļa — barības izpēti, izmantojot interneta kameru.
Pie mazā ērgļa ligzdas Mētrienas apkaimē novietotā WEB kamera reģistrē norises ligzdā. Informācija tiek uzglabāta vides apsaimniekošanas apvienības „Medņuriests” WEB serverī.
Pārtikas un veterinārais dienests ir uzsācis meža dzīvnieku vakcināciju pret trakumsērgu. Orālās vakcinācijas mērķis ir pilnībā likvidēt trakumsērgu Latvijas teritorijā, tā līdz minimumam samazinot iespējas ar to sasirgt cilvēkam.
Par nožēlu mednieku vidū ir plaši izplatīts mīts, ka šī Eiropas nauda, kas tiek izmantota vakcinācijai, tiek tērēta bezjēdzīgi, jo, izmaksājot prēmijas medniekiem, būtu iespējams samazināt lapsu un jenotsuņu skaitu, tādā veidā arī ierobežojot trakumsērgas izplatību.
Dažam patīk daba televizora ekrānā, cits to bauda tīrā un neviltotā veidā, ejot medībās, vērojot putnus, makšķerējot, kāpjot kalnos. Protams, katram savs, jo par gaumi nestrīdas. Taču brīžiem no tiesas pārsteidz, kādos veidot cilvēks vēlas rast kontaktu ar dabu. Visiem, kam ir vēlme un iespēja, tagad var savos datora ekrānos sekot slokai no tās ziemošanas vietām Lielbritānijā uz tās ligzdošanas vietām.
Lielbritānijas Medījamo un savvaļas dzīvnieku aizsardzības fonds (Game & Wildlife Conservation Trust) izveidojis sloku vērošanas lapu - portālu, kurā var redzēt iezīmēto sloku pārvietošanos ceļus
Kā ziņo AS "Latvijas Valsts meži", lai paaugstinātu medņu aizsardzības pasākumu efektivitāti, AS ”Latvijas valsts meži” darbinieki uzsākuši medņu riestu inventarizāciju.
Mednis ir viens no interesantākajiem putniem un lielākais fazānu dzimtas pārstāvis Latvijā. 90 % Latvijā zināmo šīs sugas putnu dzīvo valsts mežos. Lai arī pēdējo gadu laikā ir pieaudzis medņiem atvēlēto mikroliegumu skaits, ne visos no tiem medņi patiešām dzīvo, savukārt gan iedzīvotāji, gan mežinieki šos putnus bieži sastop ne tikai mežā, bet arī uz ceļiem, grāvjiem un citviet, kur tie iepriekš nav reģistrēti.
Tagad iestājies viens no aktīvākajiem bebru vaktēšanas brīžiem, tādēļ arī nolēmām piedāvāt iespēju nedaudz vairāk iepazīties ar lielāko no Latvijas grauzējiem.
Interesants materiāls sagatavots 2006.gada "Vides vēstis" žurnālā. Raksta "Par bebru dzīvi bez cilvēciskām emocijām autors" ir Ilmārs Tīrmanis, kurš piedāvā saistošu informāciju par šo vienu no skaistākajiem medījamiem dzīvniekiem.
Dabā bieži notiek neticami pārsteidzošas lietas. Liela laime ir tad, kad cilvēkam izdodas tās fiksēt un novērot. Kādā Beļģijas dabas lapā Solon.be ievietots video, kurā redzama melnā stārķa cīņa ar meža caunu, kas ielīdusi stārķa ligzdā un kāri mielojas ar tā olām. Lai arī stārķis ir nežēlīgs un nepārstāj knābt caunai, tā ir apņēmusies izbaudīt maltīti, par spīti traucēklim, turpina mieloties.
A.Kalniņš reiz rakstījis, ka caunu asinskāre ir apbrīnojama, jo ja caunai izdodas iekļūt vistu kūtī, tad nokosts tiek ne tikai tas, ko var apēst, bet gan viss, ko vien var dabūt rokā. Uzbrūkot daudz lielākiem par sevi medījumiem, cauna pierāda arī lielu drošsirdību.
Zosu medības rudenī ir ļoti aizraujošs piedzīvojums. Tagad pavasarī mēs tikai varam sekot līdzi zosu migrācijas ceļiem, klausīties to gāgināšanā un priecāties, ja kādu baru ievērojam uz lauka. Igaunijas dabas lapa Looduskalender.ee atrodams neliels ieskats meža zoss gaitās.
Meža zosis ir vienīgās no zosīm, kas ligzdo Igaunijā. Savukārt Latvijā samērā reta ligzdotāja, bet aizvien parastāka caurceļotāja. To skaits pieaug. Domājams, ka atsevišķi īpatņi regulāri pārziemo rietumu Latvijas niedrāju ezeros, reizēm arī citur, kur atrodami neaizsalstoši ūdeņi.
Āpsis ir tīrīgs dzīvnieks un bieži vien medniekam saistīsies ar sīvu medību suņu pretinieku. Nevarētu teikt, ka āpsis ir populārākais medījamais dzīvnieks, parasti to nomedī nejauši vai alās ar suņiem. Taču tā ikdienas dzīve ir gana interesanta, un mazu ieskatu tajā piedāvā igauņu dabas lapa Looduskalender.ee.
Sākoties ziemai, āpsis savas alas ieejas uzmanīgi aiztaisa ar zariem, lapām un zemi. Āpši ziemā guļ, bet ne tādā ziemas miegā, kā tas ir lāčiem. Āpsis ik pa laikam pamodīsies, pagrozīsies, bet ja alā ir kļuvis smacīgs, tas to izvēdinās.
Kad sēdi tornī, gaidi savu medījumu, ne vienmēr tas nāk, un bieži vien nākas pavadīt ilgas stundas vērojot dabu, tās norises, baudot ainavu. Gadās arī tā, ka garām palido kāds putns, bet patiesībā nav ne jausmas, kas tas tāds bijis. Tādēļ piedāvājam apvienot lietderīgo ar patīkamo. Latvijas Dabas fonds izdevis Dzeņveidīgo putnu noteicēju, kas ļaus atpazīt Latvijā sastopamās deviņas dzeņveidīgo putnu sugas.
Noteicējā sacīts, ka dzeņus var sastapt dažādos mežos, parkos, kapsētās un apstādījumos. Pārsvarā tie uzturas kokos un pārvietojas vertikāli pa koku stumbru, tādēļ tiem ir īsas kājas un asi nagi.
Kļūst siltāks, dienas paliek garākas, atgriežas putni, mostas kukaiņi. Dabā viss atdzīvojas pēc ziemas sasaluma. Pavasaris ir mīlas laiks, kad jārūpējas par nākamo paaudzi. Igaunijas dabas lapas Looduskalender.ee video kamera barotavā nofilmējusi jenotsuņu "prieciņu". Kas to būtu domājis, ka abiem mīlniekiem labpatiksies darīt TO kameras priekšā!
Pēdējo gadu auksto ziemu dēļ riests jenotsuņiem ir martā. Jenotsuņiem grūsnība ilgst divus mēnešus un maija vidū jenotsuņu ģimene sagaidīs jaunuļus.
Pavasaris jau ir gandrīz klāt un arī "kaķu laiks"! Ko tad tagad dara lūsis? Par to ziņo Igaunijas dabas lapa Looduskalender.ee.
Naktīs mazliet piesalst, līdz ar to izveidojusies sērsna vietās, kur vēl saglabājies sniegs. Pa šo sērsnu lūsis, kas sver ap 20 kg, var viegli pārvietoties. Lieli pieauguši lūšu tēviņi svērs pat kādus 30 kg. Riests sācies jau februāra beigās, tas ilgs vēl līdz marta beigām. Mātītes šajā laikā reti, kad pamet savu teritoriju. Par vienu mātīti var sākt interesēties vairāki tēviņi, jo to teritorijas ir lielas, līdz pat tūkstoš hektāriem. Mātītes var apaugļot tikai trīs dienu laikā, bet riests tām ir tikai katru otro gadu, jo tās rūpējas par saviem bērniem gandrīz divus gadus. Grūsnība lūsenēm ilgst 63 līdz 75 dienas.
Nedēļas izdevumā Sestdiena publicēts interesants raksts par mūsu pašu dzīvnieku pētniekiem. Rakstā "Latvijas zvēru CSI" stāstīts par to, kā tiek veikts Lielo plēsēju monitorings, ko līdz šim finansējis arī Medību saimniecības attīstības fonds.
Šeit neliels ieskats rakstā:
"Kad vilku nošauj, mednieku interesē vilka āda un liels galvaskauss, taču dabas pētnieki nomedītā plēsēja ķermenī redz krietni lielu un noderīgu datu bāzi. Pētījuma datu ieguvums — svaigas ziņas par zvēru populācijas stāvokli: cik tēviņu, cik mātīšu, kādas ir vecumstruktūras, kādi parazīti, cik labi zvēriem dzīvot Latvijā. Dati palīdz arī noteikt medību limitu — kad to var celt, kad jāpiebremzē. Pētniekus, kuri strādā ar šo «materiālu», mēdz dēvēt par «vilku grupu».
Lapsa ir izplatīts plēsējs, kas viegli piemērojas dažādiem dzīves apstākļiem. Šā iemesla dēļ arī novērots, ka Lielbritānijā lapsas kļūst lielākas. Kā ziņo BBC Nature, Nesen Skotijā nomedīta milzu lapsa, kas svērusi ap 17 kg. Tā uzbrukusi jēriem kādā fermā. Ņemot vērā, ka vidēji lapsas sver līdz 7 kg, dažreiz pat sasniedzot 10 kg svaru, Skotijā nomedītā lapsa šķiet kā monstrs.
Tādēļ sākušās diskusijas par to, kāds tad ir iemesls tam, ka lapsas kļūst lielākas. Daudzi lēš, ka to ietekmē barības pieejamība. Vismaz Lielbritānijā lapsām nav grūtību atrast sev barību.
Uz pavasari daba arvien vairāk atdzīvojas. Šoreiz Igaunijas dabas lapā Looduskalender.ee par buciņiem!
Vēlā rudenī jaunajiem buciņiem parādījās pirmie radziņi. Februārī šie radziņi jau nomesti. Jaunajiem stirnāžiem īstie ragi sāks augt martā vai aprīlī, bet dažiem atsevišķiem indivīdiem jau redzami mazi puļķīši tur, kur drīz šķilsies radziņi.
Vecākiem stirnāžiem ragi aug jau vairāk nekā mēnesi. Aprīļa beigās un maija sākumā āžiem jau jāsāk dižoties ar saviem ragiem, kas sasnieguši savu maksimumu augšanā.
Kādā grāmatā atradām interesantus faktus no lapsu dzīves. Izrādās, ka vārnai un žagatai lapsas dzīvē ir pietiekami svarīga loma, lai gan ne tik nozīmīga kā vilka dzīvē, bet vārnas un žagatas ir kā lapsas pārtikas sagādes sabiedrotie. Šie putni ir arī uzstājīgi lapsas atrašanās vietas atklājēji. Vienlaikus vārna un žagata lapsu uzskata gan par sabiedroto, gan arī ienaidnieku.
Maitu ļoti bieži lapsa atklāj, sekojot vārnas vai žagatas balsij. Lapsa arī seko vārnas un žagatas lidojumam. Nereti šie putni, uzsākot savā starpā ķīviņu par maltīti, rada iespēju maltītei pievienoties arī lapsai, kas nelaidīs garām iespēju pamieloties ar vārnas vai žagatas guvumu.
Pēdējā laikā bieži var dzirdēt diskusijas par un ap plēsējiem (šoreiz konkrētāk par lūšiem). Droši vien jau nav dūmu bez uguns. Savā ziņā to apliecina Valsts meža dienesta (turpmāk - VMD) 2012.gada 1.marta rīkojums Nr.44 „Par grozījumiem Valsts meža dienesta 2011. gada 22. novembra rīkojumā Nr.174 „Par lielāko pieļaujamo lūšu nomedīšanas apjomu 2011./2012. gada medību sezonā””. Proti, pēdējās trijās medību sezonās netika sasniegts VMD maksimāli pieļaujamais nomedījamo lūšu skaits. Praktiski tas ir skaidrojams ar nevienmērīgo lūšu teritoriālo izplatību un, protams, arī ar laika apstākļiem, kas nevar neietekmēt medību sekmes.
Bebrs ir interesants un ļoti centīgs dzīvnieks. Tik centīgs un čakls, ka bieži vien tā darbība sāk traucēt cilvēkam. Kā ziņo Latvijas avīze, Vaidavas upi pilnīgi aizsprostojuši bebri. Laikrakstā stāstīts, ka:
"Bebri ir daudz senāki Vaidavas upes saimnieki nekā cilvēki, un veids, kādā dzīvnieki ietekmē tās gultni un plūdumu, pašai upei un citiem tās iemītniekiem pilnīgi noteikti nav kaitīgs. Cita lieta, ka upe, iespējams, vairs kalpo tikai kā novadgrāvis, vai arī tās tecējumā saglabājusies tikai daļa no kādreizējās dabiskās gultnes.
Latvijā medījami ir pelēkie zaķi un baltie zaķi. Vieni apdzīvo laukus, bet otri - mežus. Ir ne reizi vien dzirdēts, ka baltie zaķi un pelēkie zaķi savā starpā nepārojas. Tomēr tā gluži nebūs. Lai gan hibrīdi starp abām zaķu sugām ir reta parādība, tomēr ne neiespējama. Krievu mednieku portālā Охотники.ру nejauši atradās interesanta informācija. Krievu valodā pat ir sastopams termins, kas apzīmē baltā un pelēkā zaķa krustojumu - заяц-тумак (krievu val.)
Tomēr šāds zaķu hibrīds būs retums, jo katrai sugai ir atšķirīgs uzvedības modelis, kas arī pasargā no starpsugu hibrīdiem.
18.05.2012
Pirmie soļi kucēna apmācībā - I daļa
18.05.2012
Pārdodu Latvijas dzinējsuņa kucēnus
17.05.2012
Kiprā nelikumīgi noķerti 2,8 miljoni putnu
16.05.2012
Aļņi mežā jau manāmi ar mazuļiem
16.05.2012
Ar lielāku prieku šauj pa mērķi, nevis dzīvu zvēru
12.04.2012 Izdevušās lāča videomedības
03.04.2012 Kā mežacūka upē ielūza - mednieku stāsts
Visi raksti16.05.2012 Ar lielāku prieku šauj pa mērķi, nevis dzīvu zvēru
11.05.2012 Gribi pavērot lāci dabā, brauc uz Igauniju
Visi raksti15.05.2012 Gaujas nacionālā parkā noteikti medību ierobežojumi
19.04.2012 Medību likumu nemaz nevajadzētu vērt vaļā!
Visi raksti03.05.2012 Kas jāzina, kārtojot mednieka kandidāta eksāmenu
10.04.2012 Kas medījams Latvijas mežos?
Visi raksti14.05.2012 Vai jauniešiem būtu jāzina, ko nozīmē šaujamierocis?
27.03.2012 Remington 700 pusgadsimta jubileja
Visi raksti22.11.2011 Swarovski ballistiskā programma pieejama krievu valodā
16.08.2011 Kā izvēlēties piemērotāko meža kameru?
Visi raksti09.05.2012 Jaunas, Latvijā ražotas preces Allforhunt veikalā
28.03.2012 Šautuvju atrašanās vietas savā iPhone
Visi raksti18.05.2012 Pirmie soļi kucēna apmācībā - I daļa
18.05.2012 Pārdodu Latvijas dzinējsuņa kucēnus
Visi raksti15.03.2012 Kurpes no beigtiem dzīvniekiem?
20.09.2011 Domājāt šie dzīvnieki ir dzīvi? Nē... tie ir beigti!
Visi raksti17.05.2012 Kiprā nelikumīgi noķerti 2,8 miljoni putnu
16.05.2012 Aļņi mežā jau manāmi ar mazuļiem
Visi raksti29.03.2012 Krīklīši pildīti ar maltu gaļu
29.11.2011 Kā pagatavot bebra ciskas cepeti!
Visi raksti08.05.2012 Jakutijā izglābj nelaimē nonākušu mednieku ģimeni
07.05.2012 Caune malu medībās devies ar spēļu ieroci
07.07.2011 Jauna grāmata par staltbriežiem Latvijā
30.05.2011 Nodibināta Latvijas Mednieku savienība ar mērķi apvienot visu reģionu medniekus
01.03.2012 Kā tad tur īsti ir ar tiem zaķiem?
29.02.2012 Pēdējais laiks izlikt mākslīgās ligzdvietas meža pīlēm
18.05.2011 Latvijas mednieku festivāls „Minhauzens 2011”. Atjaunota informācija.
Allforhunt.com Dzīvnieki posta - mednieki vainīgi
Allforhunt.com Kiprā nelikumīgi noķerti 2,8 miljoni putnu
Allforhunt.com Kiprā nelikumīgi noķerti 2,8 miljoni putnu
Allforhunt.com Kiprā nelikumīgi noķerti 2,8 miljoni putnu
Allforhunt.com Mednieki Bērzpurvos uzlabo savas šaušanas prasmes