Vilka vietā lūsis!

Ir skaits marta sestdienas rīts – laukā ir apmēram -5 grādi, spīd spoža saule un iepriekšējā dienā ir sasnidzis svaigs sniegs. Laiks ir fantastisks! Esam savākušies lai lenktu vilkus – tāpēc ātri sadalam, kurš kuru teritoriju apsekos un dodamies lenkt.
Pēc aptuveni 1.5 h konstatējam, ka vienā meža apgabalā varētu būt gan lūsis, gan vilki vai nu vismaz viena no iespējām. Meža ceļš par kuru veicām lenkšanu ir nopēdots ar vilku pēdām – izskatās, ka tie ir vismaz 2, tomēr precīzi nevar saprast, kurā pusē tie varētu palikt, kā arī lenkšanu būtiski apgrūtina sniega daudzums – tas ir vairāk par pus metru, tāpēc ar kājām iziet un nolekt ir praktiski neiespējami.
Izlemjam ņemt ceļa kreiso pusi, arī tā iemesla dēļ, ka te varētu būt lūsis, jo ir gan ienākošās, gan izejošās lūša pēdas, tomēr pirmās izskatās svaigākas. Lielas ticības, ka vilki būs vienā mastā ar lūsi nav, tomēr tā kā esam tikai 8 mednieki, tad nolemjam vismaz daļu teritorijas nožogot ar karodziņiem, kas klajuma pusē, izmantojot sniega motocikla priekšrocības, ir arī viegli izdarāms.
Karodziņi ir izlikti, 5 mednieki ir nostājušies savās vietās, tādējādi esošie 3 dzinēji var sākt dzīt (ar mani tai skaitā). Dzīšana ir ļoti smaga, jo sniegs klajākās vietās ir krietni virs ceļa, tāpēc pat neliela attāluma veikšana prasa lielu piepūli. Kad ir pagājusi kāda pus stunda, no brīža kopš esam sākuši dzīt atskan pirmais šāviens, pie sevis nodomāju, ka esam uzminējuši ar dzenamā masta izvēli, pēc brīža no tās pašas vietas ir vēl viens šāviens un vēl pēc mirkļa –vēl viens. Tas liek aizdomāties par to, ka vai tikai pirmais šāviens nav bijis garām un pārējie ir tādi izmisuma šāvieni zvēram aizmūkot. Tā filozofējot, virzamies mednieku virzienā. Kā noskaidrojās pēc tam, tad manas prognozes bija gandrīz piepildījušās – tiešām 1.šāviens tika aizšauts garām, bet ar 2.šāvienu zvērs tika savainots un ar 3.šāvienu piešauts- lai izbeigtu zvēra ciešanas.
Bet pats galvenais, kā izrādījās, tad mastā bija viens ļoti liels lūšu tēviņš, kas tika arī nomedīts! Pie tam, pirms pirmā šāviena lūsis ir šķērsojis karodziņu līniju un pēc šāviena atskanēšanas ieskrējis atpakaļ karodziņu iežogotajā teritorijā. Tas liek secināt tikai to, ka praksē ir pārbaudīts, ka karodziņi ietekmē tikai vilka pārvietošanos, lūsim tie būtiski netraucē.
Tā nu sanāca, ka vilku vietā tika nomedīts lūsis, kas arī ir ļoti vērtīga trofeja.