Lapsas nogalina medniekus - Eiropu apdraud ehinokokoze! 4

Laikā, kad Latvijā un Eiropā tiek apkarota trakumsērga, izrādās, ka cilvēku apdraud jauna slimība. Starptautiskais medību portāls Yeswehunt.eu ir publicējis satraucošu rakstu par slimību, kuru pārnēsā lapsas un suņi, un kura cilvēkam ir nāvējoša. Šī slimība jau nokļuvusi Zviedrijā un var skart jebkuru, kam bijis kontakts ar inficētu lapsu. Par to, ka cilvēks saslimis, uzzina tikai pēc 10 līdz 15 gadiem, kad iekšējie orgāni jau tik ļoti bojāti, ka 90% pacientiem iestājas nāve. Pamatojoties uz šo informāciju, veicām plašāku izpēti, lai noskaidrotu, kas tas par zvēru!

Ehinokokoze (Alveolar echinococcosis) tiek uzskatīta par vienu no smagākajām cilvēku parazitārām slimībām ne tropu apgabalos. To izraisa kāpura stadijas lentenis Echinococcus multilocularis (EM), kura tiešais pārnēsātājs parasti ir Eirāzijas lapsa, savukārt Arvicola ģints grauzēji kalpo kā starpposma pārnēsātāji.

Arvien pieaugošā Eirāzijas lapsu izplatība daudzās Eiropas pilsētās rada īpašas bažas ne vien tādēļ, ka cilvēki var nejauši inficēties, lietojot uzturā augļus un dārzeņus, kas ir inficēti ar inficēto lapsu izdalītām parazītu oliņām, bet pirmkārt un galvenokārt tādēļ, ka inficētas pilsētu lapsas var izveidot slimības pārnešanas ciklu cilvēku un suņu tuvumā.⁽¹⁾

Ehinokokozi sastop visā pasaulē un salīdzinoši bieži arī kaimiņu valstīs – Baltkrievijā, Lietuvā, kā arī pie mums Latvijā, pārsvarā Zemgales un Kurzemes reģionā. Cilvēks inficējas, atrodoties ciešā kontaktā ar suni, aitām, kuru vilnā lielā daudzumā atrodas helmintu oliņas – ar roku starpniecību tās nonāk cilvēkam mutē. Otra inficēšanās iespēja ir saistīta ar pirms lietošanas nemazgātiem vai termiski neapstrādātiem augļiem, dārzeņiem, ogām.

Norijot parazītu oliņas, kuņģī un zarnās atbrīvojas onkosfēras, kas caur zarnu sieniņu nokļūst asinīs un tālāk aknās. Lielākā daļa paliek tur, bet neliels skaits onkosfēru nonāk citos orgānos. Šajos orgānos attīstās kāpurs, kam apkārt pēc pieciem sešiem mēnešiem veidojas fibrozā kapsula. Augot veidojas solitārs vai daudzcistu veidojums, kas aug, ekspansīvi atbīdot un saspiežot apkārtējos audus, kuri vēlāk atrofējas un nekrotizējas. Cistu lielums ir dažāds (līdz 40 cm diametrā).

Ehinokoku aknu cistas sākuma stadijā parasti slimības pazīmju nav, un tā var turpināties gadiem ilgi. Ar laiku parādās vispārējā rakstura simptomi – pazemināta apetīte, nespēks, subfebrilitāte. Uz šāda fona sāpes labās paribes apvidū, epigastrijā. Ja veidojums ir tuvu maģistrālajiem žultsvadiem, attīstās mehāniskā dzelte, kam var pievienoties holangīts. Turklāt ehinokoku cista var plīst, tai var pievienoties sekundāra infekcija, ko pavada attiecīgie klīniskie simptomi.⁽²⁾

Nekur Eiropā neviens no šīs slimības nav pasargāts, ja vien nedzīvojat Norvēģijā, Lielbritānijā, Īrijā vai Maltā, kur lenteņi nav izplatīti, taču tas nav uz ilgu laiku. Zviedrija zaudēja savu statusu 2010.gada decembrī, kad tika nomedīta lapsa, kura bija inficēta ar lenteni.

Yeswehunt.eu norāda, ka neviens par šo slimību neko plašāk nav rakstījis, jo neviens īsti vēl nav sapratis šīs problēmas mērogu. Tomēr zinētnieki ir ļoti satraukti par pieaugošo draudu cilvēka veselībai. Francijā un Vācijā sākti pētījumi, apdzīvotās vietās izvietojot apstrādātu ēsmu lapsām, lai mazinātu parazītu inavāziju lapsu populācijā, tādā veidā samazinot risku, ka lapsa varētu nodot lenteni cilvēkam. Šajos pētījumos ir piedalījušies arī mednieki, medījot lapsas, lai noteikti, cik efektīva bijusi ārstēšana. Lai ārstēšana būtu veiksmīga, jāizplata tūkstošiem "vakcīnu" katru mēnesi. Vienas "vakcīnas" maksa ir ap 2,50 eiro no cilvēka (dzīvojoša pilsētā) gada laikā, lai attārpošanas programma būtu efektīva. Šīs izmaksas ir krietni mazākas nekā tad, ja jāhopitalizē un jāārstē cilvēki, kas sasirguši ar nāvējošu slimību.

Eiropas pilsētās strauji pieaug lapsu populācijas. Dažādas organizācijas uzskata, ka lapsa ir nekaitīgs radījums, kas var brīvi dzīvot cilvēku dārzos. Iespējams, ka tad, kad cilvēki sāks saprasts, ka iespējams lapsas var nogalitāt veselas ģimenes, kāds aptvers risku, ko rada šie savvaļas dzīvnieki.

Avots: Yeswehunt.eu

Foto: TheInfrastructurist.com