Stirnu riesta romantika - skati vīru no cepures

Ar stirnām mūsu pusē pašlaik situācija ir atšķirīga - dažviet to ir daudz un mednieki tās medī, citur ir pieņemts lēmums šogad tās vēl pataupīt. Taču tas neietekmē faktu, ka jūlijā otrajā pusē sākas stirnu riests. Literatūra gan minēti arī gadījumi, ka stirnu riests sākas jau jūnija pēdējās dienās. Tas turpinās līdz augusta beigām.

Interesants raksts par stirnu dzīves ikdienu publicēts izdevuma Vides vēstis 2011.gada 3.numurā. Rakstā "Mazais briedis - stirnēns" tā autors Vilnis Skuja sniedz diezgan detalizētu ieskatu stirnu mīlestības aizkulisēs:

"Kaza, pretēji latviešu tautas sakāmajam, skata vīru no cepures. Stirnu kazai atliek vien uzmest aci āža ragiem, lai pārliecinātos, ka ar TO jeb āziskumu šim viss ir kārtībā. Mums, cilvēkiem, šai aspektā nav tik drošu vērtēšanas kritēriju, un tas, ka vīram ir liela cepure, nozīmē tikai to, ka viņam ir liela cepure.

Tik ātra āža vērtēšana nepieciešama, jo kaza vienkārši nevar ilgi vilcināties. Stirnu kazas ir gatavas pāroties vienreiz gadā, turklāt āžu «pieņemšanas laiks» lielākajai daļai kazu ilgst vien 36 stundas. Āži riesta noskaņojumā ir vismaz trīs nedēļas un šajā laikā var aplekt 5-6 kazas. Riestojoši āži tikpat kā neēd, tos nodarbina tikai viena doma – kā tikt pie kazas. Uz īsu laiku izveidojas pāris, bet, līdzko kaza apgājusies, āzis skatās pēc nākamās. Šādu vairošanās sistēmu sauc par ierobežotu daudzsievību jeb poligīniju. Interesanti, ka nelielai daļai mātīšu olšūnas nogatavojas līdz pat novembrim un tās ir gatavas pāroties vēlāk, taču tā drīzāk ir savdabīga populācijas «apdrošināšanas polise» neparedzētam gadījumam, jo arī āžu spējas ieriest sēklu ir ierobežotas un galvenais riests notiek jūlijā, augustā. Šajā laikā stirnāži dzenā cits citu un klausās, vai neatskanēs kazas aicinošais svilpiens. Pļavās šajā laikā parādās tādi kā raganu apļi – ap krūmiem, zāles ciņiem vai atsevišķi augošiem ko- kiem nomīdītas zāles taciņa apļa formā. Tās iemin mīlnieki, kad iekāres pārņemts āzis cieši seko kazai. Tas ir viens izcils koķetēšanas paraugs! Kazai ir iespēja, saglabājot cieņu, mukt no visa spēka, arī āzis var izrādīt īpašu veiklību, tai sekojot. Tā kā kustība notiek pa slēgtu riņķi ar dažus metrus lielu diametru, kaza var neuztraukties, vai tik neskrien par ātru, jo šādi tā nekad no āža neaizmuks. Reizēm meņģēšanās ceļš tiek iemīts astotnieka formā, veidojot bezgalības zīmi. Te es saskatu dievišķu smaidu."

Ar visu šo rakstu iespējams iepazīties šeit! 

Savukārt Ilmārs Tīrmanis savā rakstā "Stirnu dzīves smalkumi" (Vides vēstis 2004., Nr.4) raksta par buciņu cīņām:

"Ragi stirnāžiem nav dabas doti tikai tāpēc, lai greznotu galvu; ragi, kā droši vien nojaušat, domāti, lai badītos. Taču tie tomēr nav paredzēti kā nogalināšanas ierocis. Tie ir spēkošanās jeb turnīru rīki. Āži tos laiž darbā jūnijā un jūlijā. Tad viņi ik gadu cits ar citu spēkojas, lai noskaidrotu, kuram piederēs tiesības uz kādu atvasēm un avenājiem aizzēlušu izcirtumu, krūmiem aizaugušu palieņu pļavu vai meža nostūri. Precizējot: viņi spēkojas, lai noskaidrotu, kuram tiks tiesības stirnu «kāzu» laikā šajās vietās gādāt, lai stirnu «dāmām» nākamā gada maijā – desmit mēnešus pēc ieņemšanas – piedzimtu mazuļi. Tiesa, cits ar citu badās tikai tie āži, kuri ir apmēram vienlīdz stipri. Jāuzzina taču, kurš par kuru ir kaut mazliet stiprāks!

Jaunam, vēl nenobriedušam, salīdzinoši vājam buciņam ar pieaugušu, spēcīgu pretinieku saķeršanās un pat sastapšanās parasti neiznāk. Neiznāk tāpēc, ka stiprākais savu uzturēšanās vietu ir marķējis jeb iezīmējis ar smaržojošām vielām. Un, lūk, – vājākais dzīvnieks ar ožas palīdzību šīs smaržojošās brīdinājuma zīmes «izlasa» un, drošs paliek drošs, turas pa gabalu no stiprākā mājvietas. Tāpēc jaunam bukam ar pieaugušu, spēcīgu sugasbrāli ne tikai saķeršanās, bet pat sastapšanās dabas noliktajā konfliktēšanas periodā – pirmsriesta un jo īpaši riesta laikā – neiznāk."

Ar visu šo rakstu iespējams iepazīties šeit! 

Foto: Foragefeast