Stirnāžu medības ar pievilināšanu

Tuvojoties stirnu riestam, vecos avīzes "Jakts" arhīvos atradām rakstu par stirnāžu medībām riesta laikā ar pievilināšanu, izmantojot svipi. Raksta autors Ēriks Zaķis šo procesu nodēvējis par "lokošanu".

Lokošana paver iespēju ne tikai sasniegt lieliskus rezultātus medībās, bet arī apzināt stirnu āžu populācijas stāvokli medību iecirknī.

Stirnāžu piesvilpošana ir individuālo medību veids, kas Latvijā pazīstams jau kopš 20.gs. sākuma. Šo medību pamatā ir zināšanas par stirnu uzvedības niansēm.

Stirnu kaza, kad ir gatava pāroties, izdod savdabīgu pīkstienu, bet stirnāzis, to sadzirdējis, nekavējoties dodas kazas virzienā. Tā arī radās doma pīkstienu atdarināt ar svilpi, ko agrāk dēvēja par loku. Pārošanās rituāla laikā āzis dzenā kazu, zemē ieminot lokveida taku. Uzskata, no šiem lokiem arī cēlies senākais svilpes apzīmējums.

Loku agrāk paši mednieki izgatavoja visbiežāk no bērza, dižskābarža vai apses, bet ne katrreiz izdevās sasniegt vēlamo efektu, jo kazas pīkstienam ir noteikts tonis. Tagad var iegādāties rūpnieciski ražotas āžu pievilināšanas svilpes, kam skaņas tonis ir regulējams.

Uz svilpienu āzis nāk strauji

Profesors A.Kalniņš atzīst, ka medībās vislabākie rezultāti sasniedzami, ja pievilināšanas signāls būs ceturtdaļsekundi līdz pussekundi ilgs, vienzilbīgs, ko ar burtiem var apzīmēt “pi-e”. Pīkstiens jābeidz tikpat skaņi kā iesākts jeb jānorauj. Arī toņa augstums nedrīkst mainīties. Ja tas būs augstāks, atgādinās kazlēna pīkstienu, tam saucot māti, un āzis nereaģēs. Labākajā gadījumā atnāks kaza. Pīkstienu klusā un mierīgā laikā var sadzirdēt 200 – 300 m.

Ieteicams medīt no torņa. Ja medī, atrodoties uz zemes, liela nozīme ir vēja virzienam. Vējam jāpūš no āža puses, bet medniekam rūpīgi jānomaskējas. Labi rezultāti sasniedzami bezvēja laikā, arī pa dienu - no plkst. 10 līdz 12, vai arī no 14 līdz 17. Sākumā jāsvilpo trīs četras reizes, tad jāietur 10 līdz 20 minūtes gara pauze. Ja āzis neparādās, visticamāk āža tuvumā nav vai arī mednieks pīkstienu atdarinājis nemākulīgi. Nepārtraukta svilpošana, nepareizs svilpiena izpildījums, pavirša maskēšanās var āzi vienīgi aizbiedēt, nevis pievilināt. Āzis uz pareizu svilpienu nāk strauji, tādēļ, atrodoties slēpnī uz zemes, medniekam jābūt vērīgam un modram.

Var izvilināt arī vilkus

Medīt ar svilpi iespējams arī pēc riesta. Ja to dara no paaugstinājuma vai torņa, izmantojot pievilināšanas svilpi, iespējams apzināt āžu populāciju medību iecirknī un pieņemt lēmumu par biotehnisko pasākumu uzlabošanu vai nepieciešamajām izmaiņām. Šādās medībās, nelietojot šaujamieroci, lieliski panākumi būs arī tiem, kas medī ar videokameru vai fotoaparātu.

Interesanti, ka medniekiem lokojot ir izdevies no meža izvilināt ne tikai āžus, bet arī vilkus.

Ne spalvas!

Autors: Ēriks Zaķis,firmas “Duplekss D” jauno mednieku un medību vadītāju apmācības vadītājs

Avots: Latvijas Mednieku asociācijas izdevums "Jakts", 2005.gads, Nr.3

Foto: Wildlife Cameraman