Pointera poza - uz ko tā norāda?

Ir dažādi medību suņi, katra šķirne paredzēta konkrētam mērķim. Putnu suņi, kā zināms, saožot savu medījumu, sastingst pozā, tā norādot, ka tuvumā kaut kas ir. Desmonda Morisa grāmatā "Suns tuvplānā", ko 2002.gadā izdevis Jāņa Rozes apgāds, atradām aprakstu tam, uz ko tad norāda pointera (putnu suņa) poza.

Pointers ir specializēta medību suņu šķirne, kas medī pēc ožas. Ja suns ir atradis paslēpušos medījumu, viņš uz vietas sastingst un ieņem dīvainu "norādīšanas" pozu. Viņš nodur galvu, izstiepjot kaklu uz priekšu, aste tiek izstiepta horizontāli stīvi atpakaļ. Viena no priekšķepām pa pusei ir pacelta augšup, it kā aizķērusies pussolī. Paliekot pilnīgi mierīgs un patiesībā līdzinoties suņa statujai, tā vien šķiet, ka dzīvnieks var atrasties šajā pozā mūžīgi. Tikai viegla trīcēšana (sevišķi attiecas uz asti) atklāj šā brīža lielo uzbudinājumu un spriegumu.

Kāds pointeris, un šis fakts ir apstiprināts, reiz palika šādā pozā vairākas stundas, bet parasti medībās suņa kompanjoni cilvēki drīz pārtrauc šo burvību, izšaujot uz medījumu, kad tas bēg no slēptuves. Tas atbrīvo suni no viņa posteņa, un medības pa smaržu pēdām var atsākties no jauna.

Dažreiz divus pointerus izmanto kā komandu. Viens dzīvnieks no sava posteņa leņķa var parādīt medījuma slēptuves virzienu, bet tas nevar norādīt attālumu. Divi pointeri, uz vienu un to pašu medījumu raugoties no dažādiem virzieniem, nosaka medniekiem koordinātes, pavēstot gan virzienu, gan attālumu un precīzi norādot medījuma novietojumu.

Pointera uzvedība medībās šķiet ļoti nedabiska, bet tā nav. Kad vilki pirmoreiz saož medījumu, bara vadošie locekļi uz vietas sastingst un paliek nekustīgi, pavērsušies smaržas virzienā. Citi bara locekļi seko viņu paraugam un cenšas paši uztvert smaržu. Seko pauze, kuras laikā visi koncentrējas uz medījuma smaržu, tad sākas medību operācijas nākamā fāze. Pointers iztur šo vilku pauzi. Gadījumā ar suni vienīgā īpatnība - dzīvnieks spēj pagarināt "sastingšanas brīdi". Ne pati norādīšana, bet šīs darbības paildzināšana ir šķirnes specializēšanas nopelns.

Seteri daudzējādā ziņā, tāpat kā pointeri, norāda uz medījumu, atšķirība - seteri, sajutuši slēptuvē esoša medījuma smaržu, apsēžas un paliek šajā pozā, norādot uz to pusi no sēdus stāvokļa. Vārds "seters", starp citu, ir vārda sitter (sēdētājs - angļu val.) vecmodīga forma.

Seteru darbības veids, šķiet, drīzāk līdzinās vilku taktikai, uzglūnot no slēptuves, nekā norādīšana. Vilku medībās ir fāze, kad kāds īpašs vilks riņķo apkārt, tad apguļas un noslēpjas, gaidot medījumu, ko citi dzen viņa virzienā. Liekas, ka seters "paplašinājis" šo vilku medību elementu un padarījis to par savas šķirnes īpatnību.

Retrieveri, kas traucas pēc nošautā medījuma un atnes to saviem kompanjoniem cilvēkiem, ir aizguvuši vēl kādu citu vilku medību elementu. Savvaļas vilki atgriežas midzenī ar barību, kas domāta kucēm, kas apbērnojušās, vai kucēniem, kas pārāk mazi, lai piedalītos medībās. Šo noderīgo tendenci izmantojušas suņu audzētāju paaudzes, lai izveidotu šāda tipa mūsdienu pašaizliedzīgu medību suni.

Šī pati darbība - atgriezties midzenī ar barību - ir pamatā arī visizplatītākajai rotaļai ar suni - aizmestas nūjas vai bumbas atnešanai. 

Foto: HuntOfALifetime.org