Pirmie soļi kucēna apmācībā - I daļa

Suns ir labs suns tad, ja tas ir kontrolējams. Ja suns saimnieku neklausa, tas pārvēršas par problēmu un nekontrolējamu ieroci. Svarīgi ir veltīt savam sunim uzmanību katru dienu pa īsam brītiņam, jo tas tikai uzlabos sapratni un vēlmi sunim ieklausīties saimniekā.

Ja esat nopircis medību šķirnes suni, svarīgi ir ļaut tam pierast pie ikdienas skaņām un norisēm. Lai gan suņa turēšana voljerā suņa apmācības sākuma posmā ir svarīga, tomēr nav iemeslu, kādēļ apmācīts medību suns nevarētu dzīvot istabā kopā ar saimnieku. Suns, kas dzīvo mājā bieži daudz labāk saprotas ar savu saimnieku. Taču svarīgi ir arī pieradināt suni pie voljera, kur to nepieciešamības gadījumā var iespundēt.

Tomēr jāņem vērā, ka sunim nekad nedrīkst ļaut brīvi klīst pa laukiem, ceļiem vai mežiem, jo tam var būt ļoti negatīvas sekas.

Lai uzsāktu kucēna apmācību, jāsāk ar tā pieradināšanu pie siksniņas. Siksniņu sākumā lieciet uz īsu mirkli katru dienu. Dažādas savelkamās ķēdītas šajā periodā nav pieļaujamas. Sākumā kucēns kasīsies, mēģinot atbrīvoties no siksniņas, bet ar laiku tas pieradīs un siksniņu pilnībā ignorēs.

Kad suns pie siksniņas pieradis, to jāpieradina pie saitītes. To piestiprina pie siksniņas, iedrošinot suņuku nākt līdzi nelielu gabaliņu. Kad kucēnam ir 10 nedēļu un apmācību pirmajā stadijā, vienā reizē mācībām nevajadzētu būt ilgāk par 5 līdz 10 minūtēm. Tā kā šie ir pirmie mēģinājumi dibināt kontaktu starp suni un saimnieku, nepieciešama liela pacietība.

Kucēnam augot, tas spēlēsies, nēsājot apkārt dažādus priekšmetus. Tas būtu jāiedrošina, jo lieti noderēs, ja vēlēsieties ar suni doties medīt pīles. Mudiniet kucēnu nest jums šīs dažādās lietas. Mēģiniet panākt, ka tas jums tās atdod, bet neiesaistieties spēlē, kur kucēns atsakās lietu jums atdod un bēg. Izvēlieties saprotamu komandu, piemēram, "dod", palieciet roku zem kucēna žokļa un pirkstiem žokļa abās pusēs, atveriet tā muti un maigi atņemiet mantu. Vienlaicīgi suns ir jāslavē.

Nekad nedrīkst kliegt uz kucēnu, ja tas, piemēram, paķēris kādu kurpi. Saimniekam ir jārūpējas par to, lai vērtīgas lietas nenokļūst suņa zobos.

Vispārējā apmācība

Paklausības apgūšana ir jebkura suņa, it īpaši medību suņa apmācības pamatā. Sākotnēji jebkura komanda sunim jādod ar balsi, izvēloties īsus vārdus, jāizrunā tie skaidri un saprotami, lai suns nejustos apjucis. Tā kā suns nesaprot vārdu nozīmi, nav svarīgi, kādas komandas izvēlaties. Iespājams pat izdomāt pašam savas komandas, bet tad, kad suns ir iemācījies šo komandu nozīmi, izmantojiet tikai un vienīgi šīs komandas un nemeklējiet citas alternatīvas, nerunājiet teikumos, jo suns jūs nesapratīs.

Svarīgi ir ielāgot, ka komandas nedrīkst atkārtot, ja reiz suns tās apguvis. Ja suns neklausa, tas nenozīmē, ka kucēns jūs nedzird.

Pirmkārt, kucēnam jāiemāca komanda "sēdi". Kucēns pats bieži apsēdīsies, izmantojiet šīs situācijas, lai liktu tam saprast, ko nozīmē komanda "sēdi". Ja šo komandu dodat, kad kucēnam tiek dots ēdiens, tas ātri vien iemācīsies, ko tas nozīmē.

Kad kucēns apguvis komandu "sēdi", nākamā komanda, kas jāapgūst, ir "paliec".

Lai to iemācītu, apsēdiniet suni, nofiksējiet komandu, paceliet labo roku un lēnām nostājieties sunim pretī un dodiet komandu "paliec". Turiet labo roku paceltu, ar otru roku turot saitīti, kurai ir jābūt diezgan nostieptai. Ja suns mēģina kustēties, strauji paraujiet saitīti un atkārtojiet komandu. Nekad neizmantojiet kucēna vārdu, dodot komandu, jo tas tikai radīs kucēnam vēlmi kustēties.

Kad saprotiet, ka suns paliks nekustīgi sēžot, lēnām atkāpieties soli. Pagaidiet dažas sekundes, tad atgriezieties pie suņa un to uzslavējiet ar balsi, pieskārieniem un kārumiem. Ja suns mēģina izkustēties, atkārtojiet komandu "sēdi", tad "paliec" un pats atkal ātri atkāpieties.

Šis vingrinājums jāatkārto katru dienu vairākas reizes, pamazām arvien tālāk atkāpjoties. Vienmēr atgriezieties pie suņa, pie sevis to nepiesaucot, jo tādā veidā tas suni samulsinās.

Izmantots materiāls no Liebritānijas Medību un dabas aizsardzības asociācijas izdevuma "Know Your Gundog", 2005. 

Foto: Wikipedia.com