Gaujas nacionālā parkā noteikti medību ierobežojumi

Valdība pieņēmusi Gaujas nacionālā parka individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus.

Noteikta parka individuālās aizsardzības un izmantošanas kārtība, parka funkcionālo zonu platības un robežu apraksts, nacionālā parka teritorijā esošo dabas pieminekļu un to aizsardzības un izmantošanas kārtība, meža apsaimniekošanas plāna saturs, izstrādes un apstiprināšanas kārtība.

Noteikumos ir arī atsauce uz medībām, nosakot dažādus ierobežojumus.

Gaujas nacionālā parka teritorijā noteikti dažādi aizliegumi, tajā skaitā aizliegts piebarot savvaļas sugu dzīvniekus un meža zemēs novietot lauksaimniecības un pārtikas produktus, izņemot no 1.decembra līdz 31.martam pēc Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas vietās, kur tas neapdraud īpaši aizsargājamos biotopus un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes.

Visā nacionālajā parkā ir aizliegts organizēt medības ar dzinējiem vai traucēšanu biežāk nekā divas reizes mēnesī vienā vietā, lai iespējami mazinātu to radīto traucējumu.

Nacionālā parka teritorijā, izņemot dabas rezervāta zonu, atļauts medīt aļņus (Alces alces), staltbriežus (Cervus elaphus), stirnas (Capreolus capreolus) un mežacūkas (Sus scrofa). Vilkus (Canis lupus) un lūšus (Lynx lynx) atļauts medīt epizootiju uzliesmojuma un draudu gadījumā, vai ja tie nodara nozīmīgu kaitējumu lauksaimniecības dzīvniekiem un savvaļas sugu dzīvniekiem. Šādā gadījumā Valsts meža dienests medību atļauju izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas. Dabas aizsardzības pārvalde atzinumu sniedz 10 darbdienu laikā pēc Valsts meža dienesta pieprasījuma saņemšanas.

Tāpat atļauts medīt lapsas (Vulpes vulpes), bebrus (Castor fiber), meža caunas (Martes martes), seskus (Mustela putorius), jenotsuņus (Nyctereutes procyonoides), Amerikas ūdeles (Mustela vison) un ondatras (Ondatra zibethicus), kā arī mājas baložus (Columba livia), pelēkās vārnas (Corvus corone) un žagatas (Pica pica).

Putnu medības, tāpat kā līdz šim, nacionālā parka teritorijā nebūs atļautas.

Dabas rezervāta (stingrā režīma) zona aizņem 3685 hektārus jeb 4% no parka teritorijas un visa ir valsts īpašumā. Salīdzinot ar spēkā esošo funkcionālo zonējumu, dabas rezervāta zona tiek precizēta pa valsts zemes kadastra robežām un palielinās par 17 hektāriem jeb 0,45%.

Dabas lieguma zona aizņem 31 884 hektārus jeb 35% no parka teritorijas. Dabas lieguma zona samazinās par 771 hektāriem jeb 2%, izslēdzot galvenokārt lauksaimniecībā izmantojamās zemes, savukārt kultūrvēsturiskā zona aizņem 2569 hektārus jeb 3% no parka teritorijas. Kultūrvēsturiskā zona samazinās par 932 hektāriem jeb 27%.

Ainavu aizsardzības zona aizņem 41 811 hektāru jeb 46%. Ainavu aizsardzības zona palielinās par 1508 hektāriem jeb 4% galvenokārt uz lauksaimniecības zemju rēķina, kas tiek izslēgtas no dabas lieguma un kultūrvēsturiskās zonas, savukārt neitrālā zona aizņem 11 838 hektārus jeb 13%. Neitrālā zona palielinās par 220 hektāriem jeb 2%, iekļaujot esošās blīvi apbūvētās teritorijas.

Avots: Valmiera.lv