Pārdodu Latvijas dzinējsuņa kucēnus

10.05 dzimuši Latvijas dzinējsuņi (kucītes). Māte (Reda, īpašnieks Stūrītis), tēvs (Argo, īpašnieks Apsītis) suņiem Latvijas Mednieku kinoloģiskās apvienības ciltsraksti . Abi vecāki ar darba diplomiem un labi strādā mežā. Mātei eksterjera vērtējums teicami.        

Interesēties pa tālruni: 26360004

Interesentiem mazliet informācijas par Latvijas dzinējsuni.

Kā rakstīts lapā Medibusuni.lv Latvijas dzinējsuņa standarts izstrādāts 1970. gadā un apstiprināts 1971. gadā. Oriģināls glabājas bijušās PSRS Kinoloģijas padomes arhīvā Maskavā. Standarta apraksts ņemts no standarta kopijas un tulkots no krievu valodas.

Kopš tā laika standartā izdarīts tikai viens labojums. Tas ir Latvijas PSR MMB Kinolodu padomes lēmumu veikts 1981. gadā un izmaiņas cēlonis bija Latvijas čempiona neatbilstība standartam. Proti, pirms Vispasaules medību trofeju un medību suņu izstādes „Plovdiva 81”, ar standartizētu mērierīci pārmērot mūsu Latvijas dzinējsuņu pirmo čempionu Rikko, ko bija jāeksponē Plovdivā, atklājās, ka čempiona augums skaistā ir 49,5 cm, kas par 1,5 cm pārsniedza standartu.

Līdz ar to Kinologu padome pieņēma lēmumu par grozījumu standartā: „Augstums skaustā suņiem 43-50 cm”. 1971. gada oriģinālā tas bija: „Augstums skaustā suņiem 43-48 cm”. Kopš tā laika Latvijas dzinējsuņa standarts nav mainīts.

Interesanti, ka pirmās konkrētās ziņas par ciltsdarbu ar šķirnes medību suņiem Latvijas teritorijā parādās 17. gadsimtā - tas noticis Kurzemes hercogistē hercoga Jēkaba Ketlera valdīšanas (1642.-1682.) laikā. Ja citi muižnieki savās medībās tolaik izmantojuši dažādu šķirņu suņus, tad hercogs Jēkabs, būdams godkārīgs un progresīvs, izveidoja savu šķirni - Kurzemes dzinējsuni. Tas, kā tieši izveidota Kurzemes dzinējsuņu šķirne, dokumentāli nav pierādāms, taču, vērtējot tās konstistūcijas uzbūvi, kinologi domā, ka ciltsdarbā par pamatu izmantots Lucernas dzinējsuns, krustojot ar angļu dzinējsuņiem un pievienojot arī Sv. Hūberta dzinējsuņa asinis.

Pirmās Mednieku biedrības tiek dibinātas Rīgā 1919.gadā, 1920. gadā Jelgavā un Bauskā. 1922. gadā tiek sasaukts Mednieku biedrības kongress, kur tiek dibināta Latvijas Mednieku biedrību savienība (LMBS), kur par goda priekšsēdi ievēlē valsts prezidentu Jāni Čaksti.

1923. gadā tiek sarīkota pirmā Latvijas šķirnes medību suņu izstāde. Par pirmo Latvijas čempionu šķirnes suņu klasē kļūst vācu īsspalvainais putnu suns Ledi, otro godalgu saņem Kurzemes dzinējsuns Murza.

Līdz pat Pirmajam pasaules karam, Kurzemes dzinējsuns bija izplatītākais un populārakais dzinējsuns. Kara gados nekāds selekcijas darbs netika veikts, tādēļ šķirne spontāni sakrustojās ar citām šķirnēm vai sētas suņiem. Pēc kara nelielas aktīvistu grupas vidū atdzimst ideja - atjaunot Kurzemes dzinējsuni. Darbu sākot, vispirms tiek apsekoti visi Kurzemes tipa dzinējsuņi, tad no tiem atlasīti 40 dzīvnieki ar tuvākajām šķirnes suņu pazīmēm un izveidota medību škirnes suņu audzētava, kurā, veicot rūpīgu atlasi un selekciju, izdodas izveidot šķirnes kodolu ar vienādu eksterjeru.

Tas bija nacionālās škirnes atdzimšanas brīdis:

1969. gada tā dēvētajā Vissavienības šķirnes medību suņu izstādē Latvijas kinologi demonstrēja konstitūcijas tipa un eksterjera ziņā vienādu suņu grupu;

1970. gadā šķirni varēja uzrādīt PSRS Kinoloģiskās padomes komisijai, kas 1971. gadā apstiprināja jaunu šķirni. Tās nosaukums - „Latvijas dzinējsuns”!

Portāla administrācija raksu papildildināja ar lasītājiem noderīgu informāciju par Latvijas dzinējsuni.