Malu mednieki parasti ir cilvēki ar "aizmuguri" 1

Malu medībās lielākoties iesaistās cilvēki, kuriem ir sakari, vai arī vienkārši slimi cilvēki, pilsētas informācijas portālu tīklam Pilseta24.lv teica Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Švēde.

"Malu medības joprojām ir aktuālas visā Latvijā, bet klusākās vietās malu mednieku varētu būt vairāk," viņš teica. Malu mednieki visbiežāk ir paši mednieki, kuri iet medīt citās teritorijās, un tie ir cilvēki, kuri ir ļoti pārliecināti un jūtas droši. Viesbiežāk viņiem ir draugi vai paziņas policijā, kas no nelikumīgās rīcības veicējus spēs pasargāt.

"Otrs varints ir vienkārši slimi cilvēki. Viņiem nevajag ne gaļu, neko. Ir gadījumi, kad bagātu cilvēku bērni zog – šis ir tieši tas pats. Viņiem vajag pārkāpt likumu, meklēt piedzīvojumus," sacīja Švēde.

"Mednieku skaits Latvijā ir ļoti stabils, un gandrīz nemainās. Nāk klāt jauni mednieki, bet tas kompensē to skaitu, kas aiziet prom. Medības ir kā ģimenes tradīcija – ja vecāki un vecvecāki ir mednieki, tad 90%, ka arī dēls un mazdēls būs mednieki. Ļoti reti cilvēki, kuriem nav nekāda sakara ar medībām, izdomā kļūt par medniekiem," viņš teica.

Medību iecirkņi un teritorijas, kurās atļauts medīt, ir diezgan ierobežoti un mednieku klubi jaunus biedrus uzņem nelabprāt. "Klubi nav atvērti, tā ir ierobežota kompānija. Medības ir nopietna lieta, tur tomēr ir ieroči, ir jābūt attieksmei, tāpat ir jāveic dažādi darbi – jārūpējas par infrastruktūru, jādīrā dzīvnieki, un arī nepieciešami ievērojami finansiālie līdzekļi. Otrs apstāklis – ir jābūt pārliecībai, ka cilvēks ir labs, jo jūs tomēr esat kopā ekstremālos apstākļos, tāpat nedrīkst melot," stāstīja Švēde. Ārzemēs medību klubi ir pilnībā slēgtas organizācijas, kurās iekļūt var tikai un vienīgi pēc kāda biedra nāves.

Latvijā kopumā ir līdz 25 tūkstošiem aktīvu mednieku, un visos reģionos to skaits ir aptuveni vienāds. Rēķinot uz iedzīvotāju blīvumu, Rīgā noteikti ir mazāk mednieku nekā laukos.

Uz Latviju medīt brauc arī ārzemnieki. To skaits nav ļoti liels, bet tādu ir. "Latvijas valsts mežiem" ir projekts "Mammadaba", kas nodarbojas arī ar tā dēvēto "medību tūrismu".

Medību izmaksas dažādos klubos atšķiras, bet gadā jārēķinās ar ne mazāk kā vienu tūkstoti latu. Cita starpā ir jāmaksā dalības maksa, tāpat jāpērk degviela, lai uz medībām varētu nokļūt.

Valsts vides dienesta interneta mājaslapā pieejamā informācija par medījamiem pārnadžiem - cik uzskaitīts, cik nomedīts un kāds bijis nomedīšanas limits. Piemēram, 2010./2011.gada medību sezonā uzskaitīti 16430 aļņi, nomedīšanas apjoms - 3533 dzīvnieki, nomedīti - 2861 aļņi. 2011./2012. gada medību sezonā uzskaitīti 17509 aļņi, bet nomedīšanas apjoms - 3545 dzīvnieki.

Foto: L.Dombrovska

Materiāls publicēts sadarbībā ar pilsētas informācijas portālu tīklam Pilseta24.lv.