Ko mednis dara ziemā? 1

Mednis ir lielākais vistveidīgais putns Latvijā, kas izdaiļo mūsu mežus. Kamēr nemednieki un mednieki plūcas savā starpā par to, vai mednis būtu medījams, pašam putnam gar to maz daļas, jo tas turpina mitināties savā ierastajā vidē, darot to, ko māk vislabāk. Igauņu kolēģi portālā Looduskalender.ee sagatavojuši interesantu informāciju par medņa dienas gaitām ziemā.

Ziemā visbiežāk mednis ieraugāms priežu mežos, kas aug purvāju tuvumā un kur cilvēks nerada nekādu traucējumu. Mednis ir liels putns, tēviņš svērs līdz pat četriem kilogramiem, vistas - uz pusi mazāk. Medņa kājas sedz spalvas, kas ziemā kļūst biezākas. Uz kājām ziemā mednim arī izveidojas raga kārta, kas labāk ļauj putnam ieķerties ledainajos priežu zaros, kā arī padara pārvietošanos pa sniegu daudz vieglāku. Mednis ir lieliski pielāgojies, lai ērti pārlaistu nakti kādā biezā priedē. Arī ziemā mednis daudz laika pavada uz zemes. Pieaugot sniega kārtai, par galveno barību mednim kļūst priežu skujas, kuras barībvielu ziņā nemaz nav tik vērtīgas.

Ja ieraugāt medni kokā - tas ir lielisks skats. Vienā ēdienreizē mednis apēdīs pāris simtu gramu priežu skuju. Lai pārstrādātu cietās un asās skujas, mednim nepieciešami mazi akmentiņi, kurus tas salasa uz grantētiem ceļiem, kas attīrīti no sniega.

Tiek lēsts, ka mednim klājas grūti, jo medņa valstībā mīt daudz lapsu, jenotsuņu un caunu, kam mednis ir maltītes sastāvdaļa. Arī lūši un vilki medī medņus, kad tas ir iespējams.  

Interesanti, ka par medņu skaita samazināšanos jau runāts pirms daudziem gadiem. Kā minēts medību literatūrā, medņu skaits samazinājies arī iepriekš - 1950.gadā fiksēti 2797 medņi, 1970.gadā - 3950, bet 1980.gadā - 2002. 1984.gada grāmatā "Medības Latvijas PSR" minēts, ka "..medņu sekmīga vairošanās ir atkarīga no netraucētas riestu norises. Diemžēl gadu gaitā ne mazums riesta vietu ir izcirstas, arī mežsaimniecības darbu prakse neveicina riesta vietu saglabāšanos - nereti cirsmas plāno nepieļaujami tuvu riestam, darbus veic laikā, kad riesta tuvumā putnus nedrīkst traucēt - ziemas otrajā pusē un pavasarī. Arī ceļu tīkla uzlabošanās mežos un ar to saistītā trasporta kustība riestu tuvumā negatīvi ietekmē šo putnu dzīvi. Medņu skaitu samazina arī jenotsuņa ieviešanās mūsu faunā, meža caunu, mežacūku skaita palielināšanās un nemiera faktora pieaugums pēcligzdošanas periodā. Medņu nākotne ir atkarīga no tā, kā izdosies saskaņot citu meža izmantošanas veidu intereses ar medību saimniecības interesēm."

Pirms gandrīz trīsdesmit gadiem medņu medības bija ierobežotas - tās bija atļautas vienīgi atsevišķās vietās, kur medņu ir pietiekami daudz.  1984.gadā tika pausts viedoklis, ka nav pamata cerēt, ka medņu skaits nākotnē pie mums varētu palielināties līdz tādam apjomam, lai varētu tos atkal regulāri medīt. Vai šis apgalvojums nešķiet pazīstams?

Tomēr šķiet, ka tajā laikā eksperti mazliet alojušies, jo medņu medības ierobežotā apjomā turpinājušās, pie tam, oficiālā medņu uzksaite liecina par to, ka medņu skaits patiesībā pieaudzis, par spīti tam, ka iepriekš pieminētie negatīvie faktori ne tikai nav pazuduši, bet gan vēl palienājušiem. VMD uzskaite rāda, ka 2006.gadā saskaitīti 5544 medņi, 2007.gadā – 5137, 2008.gadā – 5432, bet 2009.gadā – 5208.  

Ja paanalizē literatūru, kas tapusi pirms trīsdesmit gadiem un esošo situāciju, iespējami divi varianti - vai nu kaut kas kādā brīdī sagājis "sviestā" ar uzskaiti, jeb mednim patiesībā nemaz tik slikti neklājas, kā tas tiek pasniegts, un ka pietiktu ar kopīgu dažādu ieinteresēto grupu aktīvu iesaistīšanos, lai medņa dzīvi Latvijā padarītu vieglāku.

Skaistas bildes ar medni atrodamas šeit!

Foto: Peter Cairns / Wild Wonders of Europe