Hidrošoks, hidrodinamiskais vai hidrostatiskais šoks?

Pētot informāciju par lodes ietekmi uz ķermeni, kad lode, trāpot dzīvam organismam, rada "augsta spiediena ātra sitiena iedarbība pa sirdi un asinsrites sistēmu kopumā, elpošanas orgāniem un dzīvības funkcijas koordinējošo nervu sistēmu⁽¹⁾," parādās dažādi jēdzieni. Kāds to dēvē par hidrošoku, kāds to sauc par hidrodinamisko šoku, vēl kāds piemin hidrostatisko šoku. Kas tad īsti notiek ar ķermeni, lodes trāpījuma brīdī, un kā šo efektu sauc?

Munīcijas ražotājs D Dupleks šo efektu sauc par hidrošoku. Trīs svarīgākās dzīvību nodrošinošās sistēmas tiek satriektas vienlaicīgi. Dzīvības procesi un asinsrite apstājas momentāni. Hidrošoks ir ekspansīvo ložu izteiktākā īpašība. Trāpot krūšu kurvī labi redzami augstā spiediena rezultātā pa lodes ieejas atveri izrauti orgānu fragmenti un asinis. Kad trāpījumi ir medījuma aizmugurējā daļā, spiediena ietekmē pa ieejas atveri parasti tiek izsisti dzīvnieka iekšējie orgāni 0,2 līdz 2 kg svarā. Ekspansīvajām lodēm piemīt kombinēta trieciena iedarbība, liela ieejas atvere, plīstošas lodes šķembu vēdeklis un spēcīga hidrodinamiskā sitiena iedarbība. Visas pieminētās iedarbes ir katra pati par sevi pietiekama medījuma gūšanai, taču efektīgākā ir hidrošoks ķermeņa iekšienē.⁽²⁾

Lai gan efekts būs skaidrs katram medniekam, tomēr jēdziens šajā gadījumā gan piemeklēts neatbilstošs un drīzāk būtu saistāms ar ūdens ietekmi uz ķermeni.

Lasāmvielā angļu valodā, lai aprakstītu lodes iedarbību, tiek lietots termins - hidrostatiskais šoks. Ar to saprot teoriju, kad lodes trieciena ietekmē rodas attālināti bojājumi ķermenī, kā rezultātā pārstāj darboties dzīvības funkcijas koordinējošo nervu sistēma. Hidrostatiskā šoka teorijas pamatā ir uzskats, ka spiediena vilnis, ko radījusi lode, bojā cilvēka vai medījamā dzīvnieka centrālo nervu sistēmu, izraisot nāvi.⁽³⁾

Hidrostatiskā šoka ietekmē enerģijas impulss paaugstina asinspiedienu tik strauji, ka rezultātā smadzenēs plīst kapilāri, izraisot dzīvnieka nāvi.⁽⁴⁾ Tomēr arī hidrostatiskā šoka jēdziens nav piemērojams šajā gadījumā, jo svešvārdu vārdnīcā sacīts, ka hidrostatika ir zinātnes nozare, kas pētī šķidruma līdzsvaru, nekustīgu šķidrumu un tajos pilnīgi vai daļēji iegremdētu ķermeņa mijiedarbību. 

Savukārt vārds hidrodinamika ir jau tuvāks jēdziens, lai aprakstītu lodes ietekmes efektu, jo tā ir šķidrumu kustība un mijiedarbība ar citiem ķermeņiem. Tomēr interesanti, ka no medicīniskā viedokļa par assinspiedienu sauc asiņu hidrodinamisko spiedienu sirds dobumos un asinsvados.  Šoks, savukārt rodas tad, ja ir pēkšņa asinsspiediena krišanās sakarā ar asiņu sakrāšanos stipri paplašinātos kapilāros. ⁽⁵⁾

Hidrodinamiskais šoks - mīts vai patiesība?

Daudzi munīcijas ražotāji uzsver savas produkcijas hidrodinamiskā šoka efektu.

Patiesi, hidrodinamisko šoku bieži uzskata par galveno faktoru, izvēloties munīciju medībām. Daži eksperti ir pārliecināti, ka hidrodinamiskā šoka ietekmei būs nozīme, ja dzīvnieks nav lielāks par baltastes briedi (pieauguša tēviņa svars reti pārsniedz 130 kg), taču attiecībā uz lielākiem dzīvniekiem, svarīga ir lodes enerģijas atdeves apjoms. Ja dzīvnieka svars pārsniedz lodes enerģijas atdevi, lielāka nozīme būs lodes trāpījumam pa dzīvībai svarīgu orgānu, nevis hidrodinamiskā šoka ietekmei. Ir arī speciālisti, kas uzskata, ka hidrodinamiskais šoks var ietekmēt tik lielu dzīvnieku kā bifelis.

Vairāki veterinārārsti, vienādos apstākļos kautuvē nogalinot bifeļus, konstatēja, ka daži sašautie dzīvnieki (kaušana tika veikta ar šaujamieroci, trāpot sirds un plaušu rajonā) saļima šāviena brīdī, bet daži nē, lai gan visi saņēma gandrīz vienādus trāpījumus. Kad tika veikta sekcija, atklājās, ka tiem dzīvniekiem, kas saļima uzreiz pēc šāviena, smadzenēs bija ievērojami asinsvadu bojājumi, bet dzīvniekiem, kas netika uzreiz nogalināti, šādu bojājumu nebija.⁽⁶⁾

Jēdziens pirmo reizi tika minēts 1947.gadā, runājot par spiediena viļņiem, kas rodas, lodei trāpot pa dzīvu mērķi. Dažu gadu laikā medību munīcijas ražotāji sāka šo efektu izmantot savās reklāmās. It īpaši pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados medību ieroču tirgotāji uzsvēra milzīgo hidrodinamisko šoku, ko radīja .257 Weatherby Magnum kalibrs. Pastāv uzskats, ka hidrodinamiskais šoks ir tikai reklāmas rīks, kuru pamato ar dažādiem video rullišiem. Tiek skaidrots, ka jebkura lode, trāpījuma brīdī, rada ievainojuma kanālu, kura lielums ir atkarīgs no lodes spējas atdod kinētisko enerģiju mērķim. Ievainojuma kanāls rada bojājumus dzīvajiem audiem, apturot iekšējo orgānu darbību un radot asins zudumu. Tas, cik lielā mērā ievainojuma kanāls ir nāvējošs, ir atkarīgs no mērķa lieluma. Tas, kas ir nāvejošs zaķim, nebūs nāvējošs mežacūkai. Ja 800 kg smags bifelis tiek tikai ievainots, tad līdzīgā gadījumā stirna tiks nogalināta.  Pieņemot to, ka dzīvi organismi galvenokārt sastāv no ūdens, hidrodinamiskā šoka teorijas aizstāvji uzkata, ka līdzīgi kā ūdenī spiediena vilnis darbosies arī dzīvā ķermenī, savukārt šis ir galvenais arguments, lai apstrīdētu hidrodinamiskā šoka efektu.⁽⁷⁾

Lai arī kam būtu taisnība, ne viens vien mednieks ir novērojis, ka vienam dzīvniekam šķietami niecīgs ievainojums izraisa tūlītēju nāvi, bet dzīvnieks, kuram pēc šāviena vajadzētu krist, noiet vēl neiedomājamus attālumus. Dažāda apstākļu sakritība vai veiksme?

Te daži video ar hidrodinamiskā efekta piemēriem:

Bundžas ar ūdeni

D Dupleks lodes

Arbūzu spridzināšana