Eiropas mednieku līderi tiekas Grieķijā 7

Eiropas Savienības Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācijas (FACE) biedri 31.martā tikās Atēnās (Grieķija) ikgadējā ģenerālajā asamblejā.

Grieķijā bija ieradušies 22 valstu pārstāvi. FACE biedru tikšanos organizēja Grieķijas Mednieku konfederācija (Hellenic Hunters’ Confederation) ar viņu prezidentu Nikolasu Papadodimas priekšgalā. Tikšanās galvenā tēma bija ES politikas ieviešanu, kā arī komunikācijas uzlabošanu starp FACE biedriem. Otrajā pasākuma dienā tikšanās dalībnieki runaja par dažādām tēmām, kas aktuālas Eiropas medniekiem. 

Pirmajā tikšanās dienā tika spriesta par dažādiem projektiem, kas ieviesti Grieķijā, pateicoties Grieķijas Mednieku konfederācijas aktivitātēm. Tikšanās dalībnieki novērtēja šo projektu un pētījumu kvalitāti. Tika pasvītrota iegūto bioloģisko datu un zināšanu ticamība un nozīmīgums. Eiropas mednieku organizāciju pārstāvji vienbalsīgi atbalstīja deklarāciju, aicinot Grieķijas atbildīgās institūcijas ņemt vērā šos datus, veidojot nacionālos un reģionālos normatīvos aktus, kā arī ieviešot administratīvos pasākumus, kas attiecas uz medībām un bioloģisko daudzveidību. Tas attiecas arī uz Natura 2000 teritoriju veidošanu (šobrīd 20% ES teritorijas aizņem Natura 2000 teritorijas), kā arī sagatavojot apdraudēto sugu sarakstu. Šāda deklarācija būs arī nozīmīga daudzās valstīs, it īpaši aicinot  atbildīgās institūcijas iesaistīt medniekus Natura 2000 terotoriju apsaimniekošanā.

Otrajā dienā FACE biedri runāja par ES "Putnu" un "Biotopu" direktīvu prasību ieviešanu un interpretāciju, indetificējot tās situācijas, kad ilgtspējīgas medības ir labāks risinājums dabas aizsardzības un bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanai.

Laikā, kad ES ekonomiskā krīze rada nestabilitāti Grieķijā, Eiropas mednieku kopienas pārstāvji tikās šajā valstī, lai paustu atbalstu kolēģiem Grieķijā.

Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Švēde komentē galvenos FACE biedru tikšanās jautājumus.

"Galvenais jautājums FACE  biedru sanāksmē bija putni, kā arī gatavošanās iespējamai "Putnu" direktīvas revīzijai. Jāņem vērā, ka putnu medības ir ļoti svarīgas dienvidu zemēs. Mums arī tās ir ļoti nozīmīgas, bet ne tādā mērā, kā Grieķijā. Svarīgs arī bija jautājums par svina munīcijas lietošanu. Lai Eiropas Komisija negribētu veidot regulu par svina munīcijas lietošanas aizliegumu Eiropas Savienībā, tad katrai valstij vajadzētu ieviest šādus aizliegumos savas valsts mitrājos. Lietuvā, piemēram, tas nav izpildīts, bet Latvijā šādi aizliegumi ir daļēji, galvenokārt dabas liegumos un Natura 2000 teritorijās. Runāja par to, lai vispār aizliegt ūdensputnu medībās izmantot svina munīciju.

Svarīgākais mums, kas Grieķijā tika spriests, ir par nomedīto un esošo putnu uzskaiti.  Tā ir informācija un dati, ar kuriem operēt, lai varētu medīt. FACE līderi sprieda arī par to, kā rast iespējas atkal pavasarī medīt slokas. Teorijā tas būtu iespējams, ja, piemēram, Latvijā mēs rudenī nomedītu daudz sloku. Pēc tam izteiktu vēlmi rudens medības aizliegt, bet pavasarī medīt piecas reizes mazāk putnu, nekā rudenī. Šādā gadījumā nevienam nevajadzētu būt iebildumu, ka tiek atļautas pavasara medības. Taču pats svarīgākais ir ne tikai precīzi uzskaitīt nomedītos putnus, bet arī tos, kas reāli ir dabā.

Ir arī jāsaprot, ka medības putnu skaitu prakstiski neietekmē. Ir daudzi citi faktori, kas putnu skaitu ievērojami samazina, piemēram, klejojošie kaķi, slimības, biotopu samazināšanās. Tādēļ putnu uzskaitei ir liela nozīme, lai medības atļautu!"