Eirāzijas brūnais lācis

Ursus arctos arctos

Svars

100-300 kg

Skausta augstums

90-110 cm

Laba trofeja

Galvaskausa garums no 15 cm, galvaskausa platums no 10 cm.

Pārošanās periods

Riesto ik pēc diviem gadiem vasarā – jūnijā–jūlijā.

Mazuļu skaits

1–5 mazuļi, parasti 2–3.

Barošanās paradumi

Visēdājs. Uzturā lieto dažādus augus, ogas, asnus, sēnes, augļus, kā arī gaļu, zivis, olas, kukaiņus un grauzējus. Barība apmēram 90% ir veģetāra. To ēšanas ieradumi ir ļoti atkarīgi no apdzīvotās teritorijas iespējām. Reizēm brūnie lāči nomedī lielos zālēdājus, tādus kā staltbriežus, aļņus, ziemeļbriežus un bizoņus.

Izplatība un skaits

Visizplatītākā lāču suga. Pasaulē dzīvo apmēram 200 000 brūno lāču. Visvairāk to ir Krievijā, Aļaskā (ASV), Kanādā, Karpatos (īpaši Rumānijas teritorijā) un Somijā. Krievijā dzīvo apmēram 120 000 brūno lāču, ASV 32 500 un Kanādā 21 750 lāču. 95% ASV brūno lāču dzīvo Aļaskā. Eiropā dzīvo apmēram 14 000 brūno lāču, bet to populācija ir sadrumstalota nelielos, savstarpēji nesaistītos reģionos, sākot ar Spānijas rietumiem līdz Krievijai austrumos, no Skandināvijas ziemeļos līdz Grieķijai dienvidos. Vislielākā Eiropas lāču populācija dzīvo Karpatu kalnos, apmēram 4500- 5000 lāču. Zviedrijā dzīvo apmēram 2500 brūno lāču, 840 Somijā un 70 Norvēģijā. Balkānu kalnos ir relatīvi liela brūno lāču grupa; apmēram 2500 līdz 3000 lāču, kas apdzīvo Slovēnijas, Horvātijas, Serbijas, Maķedonijas, Albānijas, Grieķijas, Bosnijas un Hercogovinas teritorijas.

Cita informācija

Latvijā brūnais lācis ierakstīts Latvijas Sarkanās grāmatas 3. kategorijā un MK aizsargājamo sugu sarakstā. Tikai 20. gadsimta 70. gados atsākās dzīvnieku regulāra ieceļošana no Igaunijas un Krievijas Pleskavas apgabala teritorijas. Astoņdesmitajos gados lācis konstatēts arī Latvijas rietumdaļā (Latvijas teritorijā ir brūnā lāča izplatības areāla rietumu robeža). Pēdējā laikā pie mums uzturas vairāki desmiti īpatņu.